Dzeramais ūdens no krāna vai fasēts dzeramais ūdens
- Ū vitamīns
- Sep 25
- 4 min read
Updated: 4 days ago
Mūsdienu sabiedrībā izvēle starp krāna un fasēto dzeramo ūdeni ir kļuvusi par ikdienas rūpi. Reklāmas, personīgās pārliecības un dažādi mīti bieži vien aizēno patiesību par šiem dzeramā ūdens veidiem.
Šajā rakstā sniegts salīdzinājums starp krāna un fasēto dzeramo ūdeni, ņemot vērā faktus un atspēkojot populārākos mītus un aizspriedumus.
Kā zināms, dzeramā ūdens lietošana ir viena no ikdienas pamatvajadzībām. Visvienkāršākais un vitāli svarīgākais dzeramā ūdens pielietojums ir tā dzeršana. Pietiekama hidratācija ir nepieciešama visu ķermeņa funkciju normālai darbībai, nodrošinot efektīvu vielmaiņu, enerģijas līmeni un vispārējo labsajūtu. Neraugoties uz to, cik svarīgs ir dzeramais ūdens, sabiedrībā ir vērojama viedokļu un pārliecību dažādība attiecībā uz krāna un fasēto dzeramo ūdeni.
Bieži vien tiek uzskatīts, ka fasētais dzeramais ūdens ir tīrāks un veselīgāks par krāna ūdeni, taču šis pieņēmums ir maldīgs un nepamatots.
Gan krāna, gan fasētais dzeramais ūdens ir pakļauts stingram regulējumam un kvalitātes kontrolei. Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti. Tās mērķi ir aizsargāt cilvēku veselību pret dzeramā ūdens piesārņojuma jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs, un uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim.[1]
Direktīva nosaka:
maksimāli pieļaujamās robežvērtības dažādiem mikroorganismiem (piemēram, baktērijām, vīrusiem, parazītiem), kas varētu būt bīstami cilvēku veselībai. Tā nodrošina, ka dzeramais ūdens ir brīvs no patogēniem vai satur tos tādā daudzumā, kas nerada risku;
maksimāli pieļaujamās koncentrācijas dažādām ķīmiskām vielām (piemēram, nitrātiem, pesticīdiem, smagajiem metāliem, dezinfekcijas blakusproduktiem), kas varētu piesārņot ūdeni un radīt veselības problēmas ilgtermiņā;
kvalitātes rādītājus, kas ietekmē ūdens organoleptiskās īpašības un pieņemamību patērētājiem (piemēram, krāsa, duļķainība, smarža, garša). Lai gan šie parametri ne vienmēr veselību ietekmē tieši, tie ir svarīgi patērētāju uzticības veidošanai dzeramajam ūdenim;
obligātās procedūras un biežumu ūdens kvalitātes monitorēšanai visā ūdensapgādes ķēdē – no ūdens ieguves vietas līdz pat patērētāja krānam. Tas ietver regulāru ūdens paraugu ņemšanu un analīzes, lai pārliecinātos par atbilstību noteiktajām prasībām. Direktīva arī nosaka, kā rīkoties, ja tiek konstatēta neatbilstība kvalitātes standartiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, ja dzeramo ūdeni pilda pudelēs vai traukos nolūkā to pārdot vai izmantot pārtikas ražošanā, sagatavošanā vai apstrādē, šādam dzeramajam ūdenim jāatbilst šai direktīvai līdz atbilstības vietai, proti, ūdenskrānam, un pēc minētās vietas tas būtu jāuzskata par pārtiku, ja tas ir paredzēts lietošanai uzturā. Tādējādi
apgalvojums par fasētā dzeramā ūdens automātisku pārākumu tīrības un veselīguma ziņā ir nepamatots, un patērētāji var droši izvēlēties sev ērtāko un videi draudzīgāko dzeramā ūdens avotu, ņemot vērā faktus, nevis aizspriedumus un mītus.
Turklāt, izvēloties starp krāna un fasēto dzeramo ūdeni, nevar ignorēt ietekmi uz vidi. Fasētā dzeramā ūdens ražošana, iepakošana un transportēšana rada ievērojamu oglekļa pēdu un veicina plastmasas atkritumu veidošanos, kas ir globāla problēma.[2] Salīdzinājumā ar to, krāna ūdens piegādei tiek izmantota jau esoša infrastruktūra, kas nerada papildu atkritumus, ja vien patērētājs neizmanto vienreizlietojamās plastmasas pudeles tā uzglabāšanai. Apsverot ilgtspējas principus, krāna ūdens ir videi draudzīgāka izvēle.
No ekonomiskā viedokļa krāna ūdens ir ievērojami lētāks par fasēto dzeramo ūdeni.[3]
Iedzīvotājiem, kuri ikdienā patērē lielu daudzumu dzeramā ūdens, izvēle par labu krāna ūdenim var ievērojami samazināt mājsaimniecības izdevumus, turklāt pieejamība tieši no krāna padara to par ērtu un vienmēr pieejamu risinājumu.
Mītu, ka fasētajam dzeramajam ūdenim ir labāka garša nekā krāna ūdenim, bieži vien veicina arī reklāmas un personīgās izvēles. Garša ir subjektīva, un daudzi cilvēki nemaz nevar atšķirt labas kvalitātes krāna ūdeni no fasētā dzeramā ūdens. Turklāt daļa fasētā dzeramā ūdens patiesībā ir attīrīts krāna ūdens. Svarīgi ir saprast, ka fasētais dzeramais ūdens nav viendabīgs produkts. Tas var būt iegūts no dažādiem ieguves avotiem, kuriem katram ir unikāls minerālu sastāvs, kas tieši ietekmē dzeramā ūdens garšu. Daži fasētie dzeramie ūdeņi var saturēt augstāku noteiktu minerālu koncentrāciju, kas var piešķirt tiem atšķirīgu garšu – dažiem patīkamu, bet citiem ne tik ļoti patīkamu. Turklāt dažiem zīmoliem var būt specifiskas apstrādes metodes, kas arī var ietekmēt galaprodukta garšu. Savukārt krāna ūdens garša ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona un ūdensapgādes sistēmas. Garšu var ietekmēt tādi faktori kā minerālu saturs konkrētajā dzeramā ūdens ņemšanas vietā un pat cauruļvadu stāvoklis. Reģionos ar augstu minerālu saturu krāna ūdenim var būt izteiktāka, pat nedaudz metāliska garša.
Interesanti, ka aklos garšas testos patērētāji bieži vien nespēj konsekventi atšķirt labas kvalitātes krāna ūdeni no dārga fasētā dzeramā ūdens. Tas liecina, ka priekšstats par fasētā dzeramā ūdens pārākumu garšas ziņā var būt vairāk psiholoģisks vai mārketinga veidots, nevis objektīvs.
Turklāt garšas tīkamība ir ļoti individuāla – tas, kas vienam šķiet atsvaidzinošs un tīrs, citam var likties bezgaršīgs vai pat nepatīkams. Tāpēc nevar vispārināt, ka fasētais dzeramais ūdens vienmēr garšo labāk.
Vēl viens izplatīts mīts – kaļķains dzeramais ūdens ir veselībai kaitīgs. Tieši otrādi, kaļķis dzeramajā ūdenī (galvenokārt kalcija un magnija karbonāti) parasti nav veselībai kaitīgs un pat var būt labvēlīgs. Kalcijs un magnijs ir būtiski mikroelementi, kas nepieciešami dažādām ķermeņa funkcijām, piemēram, kaulu veselībai, muskuļu darbībai un nervu sistēmai. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir secinājusi, ka nav pārliecinošu pierādījumu par negatīvu ietekmi uz veselību no cietā dzeramā ūdens patēriņa. Dažos pētījumos pat ir norādīts uz iespējamu aizsargājošu efektu, piemēram, kalcijs ir viens no parametriem, kas ietekmē korozijas kontroli dzeramajā ūdenī. Korozija var izraisīt tādu vielu izšķīšanu kā svins un varš, kas var negatīvi ietekmēt veselību. Kontrolējot koroziju, kalcijs arī netieši ietekmē veselību.[4]
Dzeramais ūdens var būt tīrs no mikroorganismiem un citiem piesārņotājiem, pat ja tas satur ievērojamu daudzumu kalcija un magnija. Cietība ir minerālu satura rādītājs, nevis netīrības indikators.
Ūdensapgādes uzņēmumi regulāri pārbauda dzeramā ūdens kvalitāti, lai nodrošinātu tā atbilstību drošības standartiem neatkarīgi no tā cietības līmeņa, kā arī publicē dzeramā ūdens analīžu rezultātus savās mājaslapās.
Rezumējot un ņemot vērā gan kvalitātes standartus, gan ietekmi uz vidi un ekonomiskos aspektus,
krāna dzeramais ūdens ir racionālāka un ilgtspējīgāka izvēle lielākajai daļai patērētāju. Tas ir ne tikai ievērojami lētāks un vienmēr pieejams, bet arī videi draudzīgāks risinājums, samazinot plastmasas atkritumu daudzumu un oglekļa pēdu.
Lai gan fasētajam dzeramajam ūdenim ir sava loma specifiskās situācijās, ikdienas patēriņam ekonomiskie un ekoloģiskie argumenti nereti ir krāna ūdens pusē. Galvenais ir atcerēties, ka pietiekama hidratācija ir būtiska veselībai, un to var efektīvi nodrošināt ar abiem dzeramā ūdens veidiem.
